III. MĀKSLA TĪKLĀ
IZMANTOTO LINKU SARAKSTS:
* * * Lai radoši darbotos globālajā datortīklā - internetā un varētu rast innovatīvus risinājumus šīs komunikāciju vides dinamikas radīšanai, ir svarīgi iepazīt pašu vidi. Procesam un veidam, kādā tiek realizētas idejas, ir tikpat būtiska nozīme kā šo ideju vizuālajam izpildījumam un grafiskā interfeisa risinājumam.
90.to gadu vidū datortīklu tehnoloģijas - ar savu pieejamību, globālās komunikācijas iespējām, jaunas sabiedriskās telpas rašanos, utml. - būtiski izmainīja mediju mākslas un teorijas veidošanās apstākļus. Māksliniekiem un teorētiķiem vairs nebija iespējams ignorēt tīkla ekonomiskās, sociālās un politiskās dimensijas. Estētisko darbību un mākslinieciskās izpausmes formas internetā ietekmē gan tas, kā radošā darbība var tikt pasniegta tīklā, gan tīkla paša uzbūve un datu struktūras, gan arī sociālais konteksts un kultūras reprezentācija. Veids, kādā darbs tiek realizēts kļuva tikpat svarīgs, kā tā vizuālais izpildījums.
Apstākļus, kurā top mediju māksla, nosaka vairāki faktori. > Pašas tehnoloģijas
piem.:
3) http://www.easylife.org/desktop/desktops.html - piem. "desktopa" māksla > Klātbūtnes efekts un komunikācija
piem.
Te var minēt arī dažādus citus tīkla lietotāju izveidotos sadarbības tīklus, vēstkopas vai interneta radio stacijas. Šajā gadījumā netiek domāti t.s. "spam" e-pasta sūtījumu netolerantās iniciatīvas, kas "nobombardē" jūs ar reklāmu (īpaši to var izjust hotmail lietotāji) vai citām muļķīgām ziņām (solot jūs padarīt par miljonāru), nedz arī tie interneta radio, kas raida tīklā to pašu komerciālo programmu, ko fm viļņos raida vēl tūkstošiem tādu pašu raidstaciju pasaulē. Šeit tiek domātas tās iniciatīvas, kas mēģina izmantot jauno mediju interaktīvo potenciālu - gan tehnoloģijas iespēju izpētīšanā un attīstībā, gan atgriezeniskās saites (feadback) mehānisma "darbināšanā", tādējādi veicinot sociālo līdzdalību un sabiedriskās telpas paplašināšanu. Šādu tīklā iespējamās klātbūtnes efektu un sociālo komunikāciju vislabāk atspoguļo audio vai video kopraidīšanas eksperimenti tīklā ar atgriezeniskās saites mehānismu - gan tehnoloģisko, gan sociālās līdzdalības (piem. Xchange grupas veiktie eksperimenti). piem.
> Sociālā dinamika
Ideālam, kas mediju vidi uzlūko kā sociālo telpu, ir ievērojama vēsture. Jau vēlīnajos 1920.-tajos gados Bertolds Brehts noformulēja savu slaveno radio teoriju, kurā viņš radio attēlo kā tiešas abpusējas komunikācijas mediju, un mediju telpu - kā savienojošu tīklu, kas savieno decentralizētas vienības.
Protams, ka nepastāv tādi nosacījumi, kurus ievērojot varētu 'izgatavot', piemēram, tīkla mākslas darbu. Vienīgais nosacījums varbūt ir pats tīkls. Vēl varbūt jāpiemin interaktivitāte, tomēr es gan labāk gribētu šeit vairāk vērst uzmanību uz tīkla radošo potenciāla izmantošanu un tīkla mākslas rašanos no klātesamības un sociālās dinamikas aspekta.
90.to gadu sākumā, kad mākslinieki sāka strādāt ar internetu, tīkls nebija tikai kā jauns līdzeklis vai platforma mākslai. Tā vispār bija pilnīgi jauna, neapgūta telpa, kurā varēja realizēt daudzas utopijas, ko nebija iespējams realizēt dzīvē, 90.to gadu sākumā pastāvošajā sabiedriskajā vai mākslas sistēmā. Roberts Adrians (Robert Adrian), amerikāņu izcelsmes mākslinieks un teorētiķis no Austrijas, kas ar mediju mākslu nodarbojas jau kopš 60.tajiem gadiem, internetu uzskata par jaunu neizzinātu telpu:
> Rīcības brīvība
Aleksejs Šulgins, interneta mākslinieks no Maskavas: "Mani pirmie eksperimenti ar internetu sākās 1994. gadā, kad es izveidoju Krievijas mākslas foto galeriju internetā. Iemesls to darīt bija ļoti politisks, tādēļ, ka es biju pret eksistējošo mākslas kūrēšanas praksi, kurai bija neobjektīva noteikšana par mākslinieka iekļaušanu apritē vai izslēgšanu no tās." [3.10] http://sunsite.cs.msu.su/wwwart/hotpics/ (fotogalerija - 1994.gada projekts) > Anonimitāte un grupu darbība
> PROCESS pretstatā REPREZENTĀCIJAI (interaktivitāte un piedalīšanās pretstatā manipulācijai un patērēšanas kultūrai) "Vai mēs varam uz galvas ielēkt tīras komunikācijas plašumos?", - vaicā viens no pirmajiem net.māksliniekiem Aleksejs Šulgins savā manifestā par tīkla mākslu "Māksla, vara un komunikācija". Tas tika uzrakstīts 1996. gadā, kad Internets tikko kā bija ienācis ar kaut ko jaunu, kas "[..] kautrīgi sevi sauca par net.art", un kas tobrīd mēģināja sevi noformulēt un pieredzēt tās atšķirības no visām pārējām radošās aktivitātes formām. [3.16]
Visspilgtāk šo klātbūtnes sajūtu un līdzdalības iespēju, ārpus 'radītāja' un 'skatītāja' kategorijām, demonstrē viens no pirmajiem interneta mākslas un tīkla sadarbības projektiem - "Refresh", kas tika radīts 1996. gadā.
Šo projektu iesāka trīs mākslinieki - Aleksejs Šulgins no Maskavas, Andreas Brukmens no Roterdamas un Vuks Kosičs (Vuk Cosic) no Ļubļanas. Ideja par šo projektu radās pirmajā mediju mākslas "V2_East Syndicate" tīkla tikšanās laikā, kas notika Roterdamā, V2 organizētā festivāla "DEAF" ietvaros, 1996. gada rudenī. Projekts tika iesākts kā triju savstarpēji savienotu www-lapu cilpa. Katra no šīm www-lapām atradās uz cita servera citā valstī, citā pilsētā.. Cilpu iesāka šīs trīs, automātiski viena uz otru, no otras uz trešo, no trešās atpakaļ uz pirmo, utt. "pārlecošās" lapas, kas atradās Maskavā, Ļubļanā un Roterdamā. Tehniski tam bija pietiekoši vienkāršs risinājums. Katrā www-lapas kodā, arī tām, kas laikā gaitā pievienojās šim projektam, tika norādīta komanda, ka pēc 10 sekundēm šai lapai ir jāpārlec uz nākošo. Uz kuru, arī to vajadzēja norādīt. To varēja arī mainīt, kas bija nepieciešams, ja jaunas lapas vēlējās pievienoties šai cilpai. "Maģiskā" rindiņa, kurā bija ierakstītas abas šīs komandas, izskatījās apmēram šāda: META HTTP-EQUIV="Refresh" CONTENT="10; CONTENT="10 - nozīmē, ka lapas saturam jāmainas pēc 10 sekundēm.
Piemēram HTML (datorvaloda, kurā tiek "uzrakstītas" www interaktīvo saišu (hyperlink) lapas) dokumenta kods Alekseja Šulgina radītajai vienai Refresh projekta pirmajām lapām izskatās šādi: ---> lapas kods (skat. šeit) ---> lapa internetā izskatās šādi: (skat. A.Šulgins "Refresh") 1996. gada rudenī, kad pirmās trīs lapas bija gatavas, Syndicate vēstkopā tika izsūtīta ziņa ar aicinājumu piedalīties visiem interesentiem. Īsā laikā šī www-lapu cilpa izauga līdz 25 www-lapām. Tā kā internetā bieži vien rodas situācija, kad nedarbojas kāds serveris, vai, kad kāda www-lapa tiek pārlikta uz citu adresi un attiecīgajā URL: vietā jūs variet atrast tikai "Not Found", tad šī projekta autori necerēja, ka "Refresh" darbosies ilgāk kā dažus mēnešus. Projekta norises otrā mēneša beigās tika noorganizēta visu dalībnieku tikšanās IRC [3.5] sarunu kanālā tīklā, un noslēgumā tika izdots šī projekta off-line [3.6] variants un IRC tikšanās log-fails [3.7] floppy [3.8] disketēs.
RIGAFRESH
Riga-Fresh projektu veidoja karkass (frame-lapa), kurā bija 2 daļas - 2 www-lapas. Kreisajā pusē pārvietojās projekta Refresh lapas, labajā - RigaFresh projekta cilpa.
Tīkla māksla (net.art) iespējams ir viskomplicētākā tīkla kultūras sastāvdaļa. Kaut arī tīkla māksla sākotnēji tika uztverta kā jauna daudzsološa telpa, kura pastāv ārpus mākslas institucionālās sistēmas robežām, tomēr tai ne vienmēr ir veiksmīgi izdevies reprezentatīvo formu aizvietot ar komunikatīvo. Neskatoties uz tīkla piedāvāto brīvo telpu, tai diemžēl līdz šim arī nav izdevies pārvarēt nedz "[..] vārdu "mākslas" un "mākslinieks" sociālo nolemtību" [3.15], nedz nebeidzamās diskusijas par to, kas ir un kas nav māksla, kurās, fokusējoties uz rezultāta apspriešanu, tiek aizmirsta procesa nozīme.
Tilmans Baumgērtels (Tilman Baumgaertel), mākslas teorētiķis no Berlīnes, grāmatas "Net.art" autors [3.18], kopā ar holandiešu kolēģi - neatkarīgo žurnālisti Džozefīni Bosmu no Amsterdamas, laikā no 1996. līdz 1998. gadam publicēja dažādās vēstkopās, laikrakstos, žurnālos virkni interviju ar visdažādākajiem tīkla māksliniekiem. Tilmans Baumgērtels ievadrakstā par "Net.art" grāmatā README raksta, ka šīs intervijas viņam nozīmēja mēģinājumu izbēgt no tik labi zināmās mākslas pasaules rutīnas, kurā viņš ir darbojies pirms tam, vairāk kā desmit gadus rakstot teorētiskus apcerējumus par mūsdienu mākslu. Papildus šo interviju mērķis bija arī mēģinājums "[..] matearilizēt nemateriālo tīkla mākslu - vismaz uz papīra. Lai šo virtuālo realitāti padarītu atkal redzamu, mākslinieki man stāstīju dažādus stāstus par to." [3.19] Šeit (zemāk) minētie net.mākslas piemēri no agrīno tīkla mākslinieku darbiem, kurus reizēm dēvē par "net.art klasiku", kā arī mākslinieku pašu izteikumi par tīkla mākslu ņemti no Tilmana Baumgērtela intervijām "Nettime" izdotajā grāmatā "README" un Tilmana Baumgērtela grāmatas "net.art" (izdota latviešu valodā 2001.g.) > Datu vizualizācija JODI
Tā kā globālā tīkla telpa mainīja arī vēsturiski teritoriālo jēgu, jo tai vairs nav nekāda sakara ar ģeogrāfisko teritoriju, tad tīkla mākslinieki nekavējoties izmantoja arī šo jauno, ekskluzīvi utopisko apstākli.
"Faktiski JODI nav daļa no kultūras nacionālā, ģeogrāfiskā nozīmē". [3.11]
JODI mājas lapas adrese ir (http://jodi.org). Arī tajā viņi nav izvēlējušies kādas noteiktas valsts kodu, ne .nl (Nīderlande), ne .es (Spānija), jo viņi uzskata, ka viņu darbs "nāk no datoru 'iekšpuses', nevis no valsts". [3.12]
JODI ar interneta un datorvidi strādā kā ar jaunu materiālu, izmantojot tā neizmantotās iespējas un neiespējamās kombinācijas. Tādējādi viņu darbi, pat nebūdami pārāk tehniski sarežģīti, tomēr atstāj pārsteidzošu iespaidu tieši ar to, ka rada neskaidrību par veidu, kādā ir sasniegts rezultāts.
Daudzi cilvēki mēģina analizēt viņu lapas un to kodus. Taču ne jau kodi atklāj tīkla mākslinieku radošo būtību, bet gan konteksts, kurā top šādu mākslinieku darbi.
Vuka Košiča net.art darbus raksturo pārsteidzošs trāpījums saturiskā ziņā, "internetiskums" (tīkla strukturālās uzbūves izjūta un radošs piegājiens tai) un dizainisks, minimālistisks izpildījums.
Viens no pirmajiem Vuka darbiem ir "Mākslas vēsture lidostām" - parafrāze par lidostās lietoto grafisko simboliku.
Vēl viens Vuka projekts ir "Mūsdienu ASCII" izstāde internetā. Vuks Košičs kopā ar Valteru Venderkruijzenu (Walter van der Cruijsen) un Luku Frēlihu (Luka Frelih) 1998. gadā izveidoja ASCII Art Ensemble, mākslinieku grupu, kas vēlas izpētīt un, strādājot ar ASCII minimālistiskajām grafiskajām iespējām, atrast jaunas iespējas to izmantošanā.
Nākošais projekts ko ASCII Art Ensemble realizēja ir ASCII video, kustīgas bildes internetā, kas arī sastāv no tekstiem un simboliem.
> Elementi - formas
ALEXEI SHULGIN
FORMART - Alekseja Šulgina tīkla mākslas visapjomīgākais darbs, kuru viņš realizēja 1997. gada pavasarī savas rezidences laikā Budapeštā, C3 centrā.
Rezidences programmas noslēgumā, 1997. gada jūnijā, viņš izsludināja starptautisku "Formas mākslas" konkursu. Tajā varēja piedalīties visi interesenti, kas savās www-lapās izmantoja 'formas' elementu. 'Forma' - HTML valodā ir viens no papildelementiem, ar kura palīdzību var radīt interaktīvas teksta publicēšanas iespējas anketu vai kādā citā formā.
Kāds no Alekseja Šulgina jaunākiem darbs ir ''Bored" ("Apnicis"), kurā viņš paziņo:
"Esmu noguris (apnicis) no visa. Lūdzu dodiet man jaunu ierosmi".
Kad jūs aizejiet uz šo lapu: (http://www.easylife.org/cgi-bin/inspiration/dcguest.cgi), jūs variet aizsūtīt uzmundrinājuma vārdus Aleksejam, kas pēc tam automātiski publicēsies šajā lapā.
Un cilvēki ir atsaucīgi. Daži ierosinājumi Alekseja dzīvesprieka atgriešanai izklausās apmēram šādi:
Balrog kāds "eman" > tīkla filma - montāža
Hīss Bantings arī ir viens pašiem pirmajiem māksliniekiem, kas strādā ar internetu (kopš 1994. gada). Hīsa Bantinga viens no pirmajiem net.art projektiem saucas "Londonas tūristu informācija", kurā mākslinieks piedāvā jums interneta virtuālajā telpā paklaiņot pa Londonu.
Mākslinieks pats gan labprātāk tur klaiņotu reālajā telpā: "Es piemēram nesērfoju internetā. Es izbaudu milzīgu prieku klaiņojot pa pilsētu un skatoties, kas notiek visapkārt. Un Londona ir laba vieta, lai to darītu. Ja tev kādreiz paliek garlaicīgi, tu tikai izej ārā pa durvīm, un pēc dažām minūtēm jau notiks kaut kas interesents." [3.21]
Vēl kāds interesants un trāpīgs Hīsa projekts ir "Interneta ubags", ko veido tikai viena lapa, kurā viņš lūdz jūs iedot viņam naudu. Tālāk seko informācija kā un ar kādu kredītkarti maksāt. (http://www.irational.org/heath/skint/)
Hīss Bantings savos mākslas darbos vienmēr balansē uz robežas ar absolūtu reālitāti. Un tādējādi viņam patiešām izdevās saubagot pat pietiekoši ievērojamu naudas summu. Kāds bija pārskaitījis viņam 1000 mārciņas.
Aleksejs Šulgins (http://www.easylife.org),
mākslinieks no Maskavas, kas arī viens no pirmajiem net.artistiem uzskata, ka "ja jūs nodarbojaties ar tehnoloģisko mākslu, tad paši pirmie gadi ir tie visaizraujošākie. Paskatieties uz fotogrāfiju (*piezīme, Aleksejs pats bija fotogrāfs): kad tika izgudrota 35mm kamera, notika milzu eksplozija mākslas fotogrāfijā vēlīnajos 20.tajos, agrīnajos 30.tajos. Mākslinieki varēja darīt visu ko viņi gribēja ar fotogrāfiju. Viņi neuztraucās par to kā tas iekļausies mākslas sistēmā. Viņi eksperimentēja ar mediju un guva lieliskus rezultātus. Tas pats notika ar video." [3.22]
"Web'ā ir iespējas eksperimentēt ar lineāro, paralēlo un asociatīvo montāžu. Ar "Mans draugs atgriezās no kara" (risinājumu www lapās) jebkurš var ietekmēt šo stāstu. Tā ir sava veida interaktīvā montāža. Bet iespējas, kas tiek dotas lietotājam, ir ierobežotas tāpēc, ka viņš nezina, kas notiks, kad viņš noklikšķinās noteiktajā laukumā. Tomēr šis darbs vairāk ir par mīlestību un vientulību, mazāk par tehnoloģiju". [3.23]
3.6. Tīkla mākslas projekti Latvijā
Tā kā internets visur attīstījās vairāk vai mazāk vienlaicīgi, tad arī Latvijas jaunie mākslinieki jau no pašiem pirmssākumiem ir nodarbojošies ar tīkla mākslas eksperimentiem. Plaša latviešu interneta mākslas projektu kolekcija atrodas uz Elektroniskas mākslas un mediju centra E-LAB servera: (http://re-lab.net/ projects).
Šīs lekcijas nobeigumā pieminēšu tikai dažus - no pašiem jaunākajiem un interesantākajiem tīkla mākslas darbiem, kas nesen tapuši Latvijā.
Rīgas Zieds - grupa jaunu mediju mākslinieku ir atraduši pārsteidzošu, audio-vizuāli veiksmīgu risinājumu šobrīd tik populārās tīkla programmatūras Flash iespēju demonstrēšanai tīkla mākslā. (http://re-lab.lv/rigasZieds)
3.11. att. Rīgas Zieds. http://rigasZieds.lv (2000)
Oskars Poikāns - jauns mākslinieks, kas savā radošajā darbībā strādā ar jaunākajām PERL un PHP programmēšanas iespējām, meklējot visdažādākos risinājumus radošu ideju īstenošanā.
Oskara darbā "TrueColors" jums tiek piedāvāts 'formas' lodziņš, kurā jūs variet ierakstīt kādu vārdu, piemēram: savu vārdu, un tad jums tikai jānospiež formas poga "Color" un jūsu vārda krāsa parādīsies ekrānā. Piemēram vārdam "E-LAB" ir violeta krāsa, "Mākslas Akadēmijai" - zila.
(http://re-lab.net/TrueColors)
Komplicētāks un arī ļoti internetisks ir Oskara darbs "CareTaker", kurā ieejot jūs it kā kļūstat par novērotāju. Logā, kas ir atvērts, jūs variet redzēt vairākus video attēlus, kurus pārraida videokameras, kas izvietotas visdažādākajās vietās pasaulē. Augšā ir paskaidrots, ka jums ir jāuzmana videokameras, un ja kas šaubīgs notiek, jānosūta ziņojums (policijai). To jūs variet izdarīt apakšējā lodziņā. Ja jums ir palicis garlaicīgi vērot video kameru pārraidītos attēlus, jūs variet ieslēgt un paklausīties interneta radio (OZOne).
(http://re-lab.net/CareTaker)
3.12. att. Oskars Poikāns. http://re-lab.net/CareTaker (2000)
Šis darbs sasaucas ar Hīsa Bantinga līdzīgi realizētu ideju 1997. gadā "World Wide Watch". Ø
III. Paskaidrojumi: "Māksla tīklā"
[3.1] Pit Schultz, "Internet after media art: public content, free groupware and interface critique", lekcijas teksts "Māksla+Komunikācijas" konferencei, Rīgā. "Acoustic.space", E-LAB, Rīga, 1996.
[3.2], [3.3], [3.4] - Eric Kluitenberg, "Media Without an audience"."Acoustic.Space-3", E-LAB, Rīga, 2000. 4.-11.lpp.
[3.5] IRC - datorprogamma un atbalsta serveru tīklas, kas nodrošina reālā laika sarunas (rakstītā veidā) iespēju internetā
[3.6] off-line - burtiski "atvienots no tīkla", pretstatā tam "on-line" apzīmē "atrasties tīklā".
[3.7] log-fails - iespēja noglabāt uz servera vai datora noteiktas reālā laika darbības, kas notiek internetā, teksta formātā, piem. IRC sarunu sesijas.
[3.8] floppy - parastā diskete, 3 1/2 " izmērā, ko datorā apzīmē ar A.
[3.9], [3.10], [3.11], [3.12], [3.14] - Tilman Baumgaertel "Art on the internet" - intervijas ar tīkla māksliniekiem. "README", Autonomedia, Nīderlande. 1999. Lpp.229-240
[3.13] desktops - vizuālā datorvide jeb datoru "darba virsma".
[3.15], [3.16] - Aleksejs Šulgins, "Māksla, vara un komunikācijas". "Māksla+Komunikācijas" konferences katalogs. E-LAB, Rīga. 1996.
[3.17] - Pits Šulcs, "Net.art". "Māksla+Komunikācijas" konferences katalogs. E-LAB, Rīga. 1996.
[3.18], [3.19] - Tilman Baumgaertel, grāmata "Net.art" (Materialen zur Netzkunst). Verlag fuer moderne Kunst Nuernberg. 1999.
[3.20], [3.21], [3.22], [3.23] - Tilman Baumgaertel "Art on the internet" - intervijas ar tīkla māksliniekiem. "README", Autonomedia, Nīderlande. 1999. Lpp.229-240
-----------------------------------------------------------------------
|